IKT nozare reti pirmā domā par sevi, kad runa ir par ilgtspējas noteikumiem. Programmatūra, hostings, mākoņpakalpojumi un IT pakalpojumu sniegšana rada sajūtu, ka tā ir nozare bez skursteņa. Šis priekšstats ir maldinošs. Datu apstrādes jauda, aparatūras ķēde un atkarība no energoresursiem un retzemju izejvielām nozīmē, ka IKT uzņēmumi nonāk uzmanības centrā vairākos frontos vienlaikus: kā energoresursu lietotāji, kā pircēji garā un bieži necaurskatāmā piegādes ķēdē, un arvien biežāk kā piegādātāji citām nozarēm, kurām pašām jāievēro stingrāki noteikumi. Kas strādā liela klienta uzdevumā finanšu sektorā vai būvniecībā, saņem atpakaļ prasību pēc ilgtspējas datiem tieši no šī klienta, pat ja pats uzņēmums tiešā veidā uz to neattiecas.
Jautājumam "kādi ESG noteikumi attiecas uz IKT nozari" nav fiksētas atbildes, jo neviens noteikums nav rakstīts specifiski IKT nozarei. Pienākumi, kas attiecas, izriet no vairāku faktoru kombinācijas: uzņēmuma lieluma, tā, vai uzņēmums ir biržā kotēts, cik lielā mērā strādāts ar personas datiem vai kritisko infrastruktūru, un pozīcijas klientu ķēdē, kuriem pašiem ir pārskatu sniegšanas pienākumi. Programmatūras uzņēmumam ar nedaudziem darbiniekiem piemēro citu režīmu nekā mākoņpakalpojumu sniedzējam, kas piegādā kritiskus pakalpojumus finanšu sektoram. Šī pati neskaidrība parādās, aplūkojot jautājumu, kādi ESG noteikumi attiecas uz finanšu pakalpojumu sniegšanu: sektora nosaukums nenosaka režīmu, to nosaka uzņēmuma pazīmes.
Eiropas regulējums veido pamatu, bet tas, kā dalībvalstis šo regulējumu transponē nacionālajos tiesību aktos, atšķiras. Lieluma definīcijas, pārskatu sniegšanas pienākumu tvērums un termiņi, kādos pienākumi jāizpilda, katrā valstī tiek noteikti atšķirīgi. IKT uzņēmumam, kas darbojas vairākās valstīs, vai kas caur mātesuzņēmumu citā valstī ietilpst grupas pārskatā, tas nozīmē, ka Eiropas noteikums pats par sevi nav pietiekama atbilde. Nacionālo izpildījumu vienmēr jāaplūko papildus. Šī pati nacionālā virsma spēlē lomu, aplūkojot ESG pienākumus energoresursu nozarē un noteikumus, kas attiecas uz nekustamā īpašuma nozari: vienmēr Eiropas teksts ir sākumpunkts, nekad galapunkts.
Tēmas, kas bieži atkārtojas, ir datu centru un skaitļošanas centru energopatēriņš, aparatūras izcelsme un dzīves cikls, darba apstākļi aparatūras piegādes ķēdē, un jautājums, vai dati par ilgtspēju jāsniedz klientiem, kuriem pašiem ir pārskatu sniegšanas pienākums. Vai konkrēts pienākums ir piemērojams, tas ir atkarīgs no uzņēmuma precīza lieluma, nozares, kurai tiek piegādāts, un uzņēmējdarbības veikšanas valsts. Aktuālais attiecīgā regulējuma teksts, ar tam atbilstošajām robežvērtībām un termiņiem, ir atrodams pie likumdevēja vai uzraudzības institūcijas, kas par to atbild; šis teksts mainās, un šī lapa nav vieta, kur iesaldēt robežvērtības, kas rīt var mainīties.
IKT uzņēmumiem pozīcija ķēdē bieži ir nozīmīgāka nekā pats uzņēmuma lielums. Programmatūras risinājumu piegādātājs būvniecības nozarei saņem jautājumus par materiālu izmantošanu un emisijām, kas sākotnēji attiecas uz būvniecības nozares pienākumiem. Tas pats mehānisms darbojas attiecībā uz energoresursu uzņēmumiem, nekustamā īpašuma dalībniekiem un finanšu iestādēm. Kas nezina, kāda informācija klientam nepieciešama, lai izpildītu savus pienākumus, ar to bieži saskaras tikai vēlā stadijā. Tas ir viens no modeļiem, kas aprakstīts, aplūkojot veidus, kā uzņēmumi tiek pārsteigti ar likumdošanu: ne pats uzņēmuma sektors, bet klienta sektors dažkārt nosaka, kas tiks prasīts.
Zināt, uz kādiem noteikumiem uzņēmums attiecas, ir pirmais solis. Sekojošais jautājums ir, vai valde var pierādīt, ka tā šos pienākumus zina, ir tos piešķīrusi atbildīgajai personai un ir nodrošinājusi ar pierādījumiem. Šī atšķirība starp zināšanu un pierādāmību ir centrālā aprakstā par to, kā valde pierāda, ka tā kontrolē situāciju: pienākumu sarakstam bez atbildīgās personas un bez pierādījumiem praksē ir maza vērtība pārbaudes vai audita gadījumā.
Compliance Check, kas tiek izstrādāts csrdcompliance.net vajadzībām, apkopo šos pienākumus pārskatā par katru uzņēmumu: kāds noteikums ir piemērojams, kurš organizācijā par to ir atbildīgs, kādi pierādījumi ir nepieciešami un kāda kontrole tam pievienojas. Rīks vēl tiek izstrādāts. Kas vēlas to izmantot, tiklīdz tas būs pieejams, var pieteikties gaidīšanas sarakstā.
Tiklīdz ir skaidrs, kādi pienākumi attiecas un kurš par tiem ir atbildīgs, dabiski rodas jautājums, cik daudz laika prasa to izpilde un kādu daļu no tā var automatizēt. Pierādījumu apkopošana, dokumentācijas uzturēšana un pārbaužu atkārtošana ir uzdevumi, kurus var labi sadalīt. FTE TO AI darba skenēšana katram uzdevumam aprēķina, kādu daļu no šī darba var pārņemt AI, lai valde ne tikai zinātu, kas jāizdara, bet arī saņemtu reālu priekšstatu par to, kas no tā strukturāli turpinās aizņemt laiku un kas ne.
Vraag maar welke verplichting op u van toepassing is, en waaraan u dat kunt aantonen.
Answers come from this site’s knowledge base. Not tailored advice, and not a scan of your company.