Finanšu iestādēm reti nākas ziņot tikai par savu pašu darbību. Bankai, apdrošinātājam vai aktīvu pārvaldniekam nākas saskarties ar pienākumiem attiecībā uz savu organizāciju, un vienlaikus ar pienākumiem, kas izriet no lomas kā finansētājs vai ieguldītājs. Šis otrais slānis rodas tāpēc, ka izsniegtā kapitāla klimata un ilgtspējas ietekme tiek attiecināta uz pašu iestādi, vismaz daļēji. Kur ražošanas uzņēmums ziņo par savu ķēdi, finanšu iestādei bieži jāsniedz informācija arī par savu klientu un ieguldījumu ķēdi. Tas padara darbības jomu plašāku nekā vairumā citu sektoru, un tas strukturāli tiek novērtēts par zemu pirmajā inventarizācijā.
Vai iestādei ir noteikts konkrēts ziņošanas pienākums, ir atkarīgs no licences veida, bilances apjoma vai pārvaldīto aktīvu apjoma, un no tā, vai iestāde ir biržā kotēta. Apdrošinātājam ir citi pieskaršanās punkti nekā ieguldījumu sabiedrībai, un mazai reģionālai bankai var būt piemērojami citi sliekšņi nekā lielai bankai. Turklāt papildus vispārīgajiem ziņošanas ietvariem lomu spēlē nozarei specifiski ilgtspējas pienākumi, ar savām definīcijām par to, kas skaitās kā ilgtspējīgs, un savu indikatoru kopumu klimata riska iedarbībai. Kāda noteikumu kombinācija ir piemērojama un no kura brīža, ir atkarīgs no iestādes precīzas kvalifikācijas. Šī kvalifikācija turklāt mainās, kad mainās iestādes apjoms, kad notiek apvienošanās, vai kad likumdevējs pārskata sliekšņus. Aktuālais iedalījums un precīzie termiņi ir noteikti likumu tekstos un ar tiem saistītajos tehniskajos standartos, nevis kādā fiksētā tabulā, kas rīt joprojām būtu spēkā.
Eiropas ietvari finanšu sektoram tiek nacionāli īstenoti un dažkārt nacionāli papildināti, ar savu uzraudzības interpretāciju katrā dalībvalstī. Iestāde, kas darbojas vairākās valstīs, var saskarties ar dažādām tās pašas Eiropas normas interpretācijām, atkarībā no tā, kā ar to rīkojas nacionālais uzraugs. Tā ir tā pati dinamika, kas redzama saistībā ar ESG pienākumiem, kas attiecas uz energosektoru un ar noteikumiem, kas piemērojami nekustamā īpašuma sektoram: Eiropas galvenā norma ir sākumpunkts, nacionālā izpilde nosaka, kas praksē tiek prasīts no iestādes. Finanšu iestādēm papildus tam nāk klāt uzraugs kā papildu slānis, ar savām gaidām par to, kā klimata risks tiek iekļauts darbībā.
Jautājuma kodols nav tikai tas, kādi noteikumi ir spēkā, bet kurš iestādē ir atbildīgs par kuru daļu, kādi pierādījumi tam nepieciešami, un kāda kontrole apliecina, ka pienākums tiek izpildīts strukturāli, nevis gadījuma rakstā. Finanšu iestādē šī atbildība bieži sadalās pa vairākām nodaļām: risku pārvaldība, atbilstības nodaļa, kredītu funkcija un ieguldījumu funkcija — katrai ir sava puzles daļa. Bez skaidra pienākuma īpašnieka pastāv risks, ka nevienam nav vispārējā priekšstata, kamēr uzraugs vai revidents tieši šo vispārējo priekšstatu vēlas redzēt. Kā valde šo vispārējo priekšstatu veido un padara pierādāmu, ir aprakstīts lapā par to, kā valde apliecina, ka tā kontrolē situāciju.
Finanšu iestādēs ilgtspējas ziņošana dažkārt tiek uzskatīta par regulārās finanšu pārskatu sniegšanas pagarinājumu, kamēr pamatā esošie dati nāk no pavisam citiem avotiem: kredītportfeļiem, ieguldījumu mandātiem, pretējās puses datiem. Šie dati ne vienmēr ir pieejami tādā veidā, kādu ziņošana pieprasa, un to savākšana prasa laiku, kas ne vienmēr ir ieplānots iepriekš. Tā pati sagatavošanas laika novērtēšana par zemu vērojama citos sektoros ar sarežģītām ķēdēm, kā aprakstīts lapā par to, kāpēc uzņēmumus pārsteidz regulējums, kas jau ilgāku laiku bija zināms. Finanšu iestādēm risks ir lielāks, jo ķēde neapstājas pie pašu piegādātājiem, bet turpinās līdz klientu portfeļiem.
Compliance pārbaude apzina, kādi pienākumi attiecas uz konkrētu iestādi, kurš organizācijā ir atbildīgs par katru pienākumu, kādi pierādījumi ir nepieciešami, un kāda kontrole apliecina, ka process ir izveidots. Tas nav juridiskā padoma aizstājējs un nav otrs noteikumu kopums papildus likumam, bet slānis, kas padara redzamu, vai iestāde var pierādīt to, ko tā apgalvo, ka dara. Rīks šobrīd tiek veidots. Kas vēlas to izmantot, tiklīdz tas būs pieejams, var pierakstīties gaidīšanas sarakstā.
Pienākumu, īpašnieku, pierādījumu un kontroļu apzināšana ir tieši tāda veida darbs, ko var sadalīt atkārtojamos uzdevumos: datu vākšana, savienošana ar regulējumu, fiksēšana, kurš par ko paraksta. FTE TO AI piedāvā darba skanēšanu, kas katram uzdevumam aprēķina, cik lielu daļu no tā var pārņemt AI, lai atbilstības komandas redzētu, kur atbrīvojas kapacitāte novērtējumam, kas paliek cilvēku darbs.
Vraag maar welke verplichting op u van toepassing is, en waaraan u dat kunt aantonen.
Answers come from this site’s knowledge base. Not tailored advice, and not a scan of your company.